Latvijā, otro gadu pēc kārtas, ir dubultojies ar finanšu krāpšanām saistīto mēģinājumu skaits. Finanšu nozares asociācijas īstenotā eksperimenta rezultāti* parāda ka, krāpšanas mēģinājumiem atsaucas katrs desmitais uzrunātais. Tāpēc ir jāzina par krāpnieku pielietotajām metodēm, lai steigas vai neuzmanības dēļ uz tām neuzķertos.
*Finanšu nozares asociācijas eksperiments tika īstenots 2021. gada februārī, izsūtot viltotu krāpniecisko e-pastu internetā brīvi atlasītiem 500 adresātiem visā Latvijā.
Krāpnieki aktīvi izmanto Covid-19 pandēmiju un kopš pagājušā gada aktīvi uzdarbojas arī latviski runājoši krāpnieki, kuri, piemēram, bankas vārdā zvana un izsaka darba piedāvājumus, piedāvā iegādāties zāles pret Covid-19 vai arī mēģina iegūt datus, imitējot populārus loģistikas uzņēmumus, vai piedāvā labi nopelnīt valūtu / kripto valūtu tirdzniecībā – klientam tikai jādod internetbankas piekļuves dati un jāapstiprina darījumi.
Tie, kuri piekrīt, tiek reģistrēti dažādās interneta vietnēs, kā arī tiek pierunāti, lai viņu viedierīcēs tiktu instalētas dažādas attālinātās vadības programmas, piemēram, “TeamViewer QuickSupport”, “AnyDesk” u. c. Tādējādi noziedznieki pārņem kontroli pār sava upura datorsistēmu.”
Turpinājumā cilvēks šķietami iegulda investīcijas, bet patiesībā vienkārši pārskaita savu naudu krāpniekiem. Noziedznieki bieži izmanto dažādus psiholoģiskos paņēmienus, mēģina pārliecināt, sarunā lieto dažādus ekonomiskus terminus u. tml., tādējādi radot pārliecību par savu kompetenci.
Diemžēl darījumi, kas apstiprināti ar stingro autentifikāciju, nav apstrīdami un atsaucami kā krāpnieciski.
Šāda “skola” maksā dārgi.
Esiet modri – privātpersonas visbiežāk saskaras ar šādiem finanšu krāpšanas veidiem:
- krāpšana ar īsziņām,
- e-pastiem vai
- zvaniem:
krāpnieki sūta īsziņas, e-pastus vai zvana, mēģinot iegūt personīgu informāciju vai bankas datus. Lielākoties krāpnieki uzdodas par banku drošības dienestu vai citiem darbiniekiem. Bieži piesauc datu drošības pārbaudes un lūgumus atjaunināt datus, sūta paziņojumus par laimestu loterijā, mantojumu, bezmaksas aviobiļetēm, viltus labdarības kampaņām, reklāmām, sociālo tīklu konkursiem.
Krāpnieki ir atklājuši veidus, kā viltot ienākošo telefona zvanu numurus. Tādēļ ne vienmēr var uzticēties arī zvaniem no šķietami zināmiem Latvijas numuriem. Jauninājums ir arī krāpniecisko internetbankas saišu ievietošana Google reklāmās. Krāpnieki kļūst arvien radošāki un tehnoloģiski spējīgāki, tāpēc cilvēkiem ir jābūt modriem un pie pirmajām aizdomām, intuitīvās sajūtas, ka kaut kas “stāstā” tomēr nav tīrs, labāk zvanīt un konsultēties ar savu banku.
Atcerieties – ar Banku sazinies zvanot pa tālruni, vai internetbankā, neizmantojot linkus
Kā rīkoties, saņemot aizdomīgu zvanu?
Vispareizāk ir pārtraukt šo sarunu, sakot, ka pārzvanīsiet pa oficiālo tālruņa numuru, kas atrodams attiecīgajā interneta vietnē.
Arī valoda ir būtiska – darbiniekam, kurš zvana no Latvijas iestādes vai uzņēmuma, jārunā valsts valodā.
Savukārt, ja krāpnieki ar saviem upuriem sazinās rakstiski, tad jāpievērš uzmanība valodas kvalitātei – visdrīzāk tiek izmantotas automātiskās tulkošanas programmas.