Bankas darbību regulējošie noteikumi

Bankas darbību regulējošie noteikumi

Noguldītāju naudas līdzekļu drošību garantē noguldījumu garantiju sistēma, kas izveidota atbilstoši Noguldījumu garantiju likuma normām.

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu AS “PrivatBank” (turpmāk – banka) klientiem – gan fiziskām, gan juridiskām personām – noguldījumu nepieejamības gadījumā no Noguldījumu garantiju fonda līdzekļiem tiek nodrošināta garantētās atlīdzības izmaksa visu veidu noguldījumiem visās valūtās (par katru kontu, ja klientam ir vairāki noguldījumu konti), bet ne vairāk kā EUR 100 000,00 apmērā. Garantētā atlīdzība tiek izmaksāta euro. Papildus garantētajai atlīdzībai līdz EUR 100 000,00 Noguldījumu garantiju likumā noteiktajos gadījumos klientiem tiek garantēta atlīdzība līdz EUR 200 000,00.

Valsts garantētā atlīdzība attiecas gan uz līdzekļu atlikumiem noguldījumu kontos, gan norēķinu kontos un karšu kontos.

Noguldījumu garantiju fonds ir izveidots ar mērķi nodrošināt noguldītājiem atlīdzības izmaksu par noguldījumiem, kas izdarīti sadarbībā ar noguldījumu garantiju sistēmas dalībnieku, bet ir kļuvuši noguldītājiem nepieejami šādu iemeslu dēļ:

  • tiesa ir pasludinājusi noguldījumu garantiju sistēmas dalībnieku par maksātnespējīgu;
  • Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir anulējusi noguldījumu garantiju sistēmas dalībnieka atļauju (licenci) kredītiestādes vai krājaizdevuma sabiedrības darbībai;
  • Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir konstatējusi, ka noguldījumu garantiju sistēmas dalībnieks nespēj izmaksāt noguldītājiem garantēto noguldījumu, un pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos.

Noguldījumu garantiju fonda līdzekļu uzkrāšanu, pārvaldīšanu un garantētās atlīdzības izmaksu nodrošina Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Garantētā atlīdzība tiek izmaksāta Noguldījumu garantiju likumā noteiktajos termiņos.

AS “PrivatBank” šajā paziņojumā par noguldījumu aizsardzību pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lūguma un saskaņā ar visiem Noguldījumu garantiju fonda dalībniekiem izsniegto atļauju izmanto Noguldījumu garantiju fonda logotipu.

Ar Noguldījumu garantiju likuma normām var iepazīties, sekojot saitei: https://likumi.lv/doc.php?id=274737

Sīkāka informācija par noguldījumu garantijām ir pieejama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas interneta vietnē: www.fktk.lv

Būtiskākā informācija par valsts garantēto noguldījumu aizsardzību.

Kopš 2002. gada 1. janvāra Latvijā ir spēkā Ieguldītāju aizsardzības likums. Gadījumos, kad ieguldījumu pakalpojumu sniedzēji (bankas, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un brokeru sabiedrības) nespēj pildīt savas saistības, ieguldītājiem ir tiesības saņemt kompensāciju. Saistību neizpildi paredzēts kompensēt 90% apmērā no neatgriezeniski pazudušo finanšu instrumentu vērtības vai zaudējumiem, ko radījis nesniegts ieguldījumu pakalpojums.

Sākot no 2008. gada, katram ieguldītājam tiek garantēta atlīdzība 90% apmērā no neatgriezeniski pazudušo finanšu instrumentu vērtības vai zaudējumiem, ko radījis neizpildīts ieguldījumu pakalpojums, bet ne vairāk kā 20 000 eiro.

Atšķirībā no līdzekļu uzkrāšanas Noguldījumu garantiju fondā un Apdrošināto aizsardzības fondā ieguldītāju aizsardzībai radītais mehānisms paredz, ka kompensācijām domātie līdzekļi fondā netiek uzkrāti, taču gadījumos, kad ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs nespēj pildīt savas saistības, Finanšu kapitāla un tirgus komisija (FKTK), pamatojoties uz pārējo ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju iesniegtajiem finanšu instrumentu portfeļa ceturkšņa pārskatiem, aprēķina katra tirgus dalībnieka – ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja – maksājuma proporcionālo lielumu Latvijas Bankā atvērtajā kontā kompensāciju nodrošināšanai.

Nepieciešamības gadījumā FKTK organizē un uzrauga tirgus dalībnieku maksājumus kompensāciju izmaksām, pārbauda kompensāciju pieteikumu pamatotību un nodrošina kompensāciju izmaksu.

SEPA – Vienotā maksājumu telpa (Single Euro Payments Area) ļauj visiem patērētājiem, uzņēmumiem un valsts iestādēm neatkarīgi no tā, kurā Eiropas valstī tie atrastos, veikt un saņemt eiro maksājumus gan starp valstīm, gan vienas valsts ietvaros saskaņā ar vieniem un tiem pašiem nosacījumiem, tiesībām un pienākumiem.

SEPA paredz maksāšanas līdzekļu (SEPA kredītu pārvedumi, SEPA karšu maksājumi un SEPA tiešā debeta maksājumi) izpildes vienādošanu Eiropā, nosakot, ka nacionālie un pārrobežu eiro maksājumi tiek veikti vienlīdz ātri, droši un vienkārši.

SEPA maksājumu standarti:

  • maksājuma valūta – eiro;
  • saņēmēja kontam jābūt IBAN formātā;
  • jābūt norādītam saņēmēja bankas identifikācijas (SWIFT/BIC) kodam;
  • maksājuma iesniedzējs maksā tikai savas bankas noteikto komisijas naudu (to sedz dalīti);
  • saņēmēja bankas un saņēmēja rekvizītiem ir jābūt korektiem;
  • maksājums tiek sūtīts uz Eiropas Savienības dalībvalsts banku, kā arī uz Īslandi, Lihtenšteinu, Monako, Norvēģiju vai Šveici.

2008. gada 1. janvārī darbu sāka Latvijas Bankas Kredītu reģistrs – valsts informācijas sistēma. Tās pārzinis Latvijas Banka, kura vāc, uzkrāj un glabā ziņas par Kredītu reģistra dalībnieku un ierobežotu Kredītu reģistra dalībnieku klientiem un klientu galviniekiem, viņu saistībām un to izpildes gaitu.

Sākot ar 2012. gada 1. decembri Kredītu reģistra darbību regulē:

Kredītu reģistrā iekļautajām ziņām ir informatīvs raksturs, un tās nepierāda klienta un klienta galvinieka saistību un to pārkāpumu esamību vai neesamību.

Ar detalizētāku informāciju var iepazīties Latvijas Bankas interneta vietnē.

Informācija par EMIR (European Market Infrastructure Regulation) prasībām

EMIR prasības attiecās uz AS “PrivatBank” un Bankas klientiem (juridiskām personām), kas veic ārpusbiržas darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem.

Kas ir EMIR?

European Market Infrastructure Regulation (turpmāk – EMIR) – Eiropas normatīvo dokumentu kopums par darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem. Pamata dokuments ir 2012. gada 4. jūlija Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem finanšu instrumentiem (derivatīviem), centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem.

EMIR prasības:

  • pilnveidot risku pārvaldības standartus Bankā;
  • ziņot par ārpusbiržas darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem speciāli izveidotam darījumu reģistram — tirdzniecības repozitorijam (TR — Trade Repository);
  • centralizēto klīringu (tīrverti) ārpusbiržas atvasinātajiem finanšu instrumentiem;

Darījumi, uz kuriem attiecas EMIR prasības:

EMIR attiecas uz ārpusbiržas atvasinātajiem finanšu instrumentiem, piemēram: nākotnes darījumiem, iespēju darījumiem, mijmaiņas darījumiem un FX darījumiem ar daļējo segumu.

Pilns finanšu instrumentiem uzskaitījums norādīts Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 4. līdz 10. punktā.

Ziņošana par darījumiem:

Informācijas sniegšana par ārpusbiržas darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem  tirdzniecības repozitorijam ir jāīsteno vienas darbadienas laikā, kura seko darījuma noslēgšanas vai izmaiņas dienai.

Tirdzniecības repozitoriji ir speciāli izveidotas organizācijas, kuru mērķis ir apkopot, apstrādāt, analizēt, glabāt un nodot uzraudzības iestādēm informāciju par darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem.

Lai nodrošinātu informācijas sniegšanu par darījumiem tirdzniecības repozitorijam, visām juridiskajām personām – ES rezidentiem nepieciešams saņemt LEI numuru (Legal Entity Identifier) identifikatoru zemāk norādītajā kārtībā.

Pre-LEI/LEI numurs – ir unikāls no burtiem un cipariem sastāvošs 20 zīmju kods, kas identificē katru juridisko personu, kura ir finanšu tirgu dalībnieks kā viena no darījuma pusēm. Pre-LEI/LEI numura sistēma balstās uz vispasaules standartu. Par Pre-LEI/LEI numura reģistrāciju un uzturēšanu var interesēties organizācijās, kuras ir pilnvarotas izsniegt Pre-LEI/LEI numurus. Šī organizācija pirms Pre-LEI/LEI numura piešķiršanas veiks noteiktā klienta izvērtēšanu.

Par Pre-LEI/LEI numura reģistrāciju un uzturēšanu var tikt piemērota komisijas maksa. Ar pilnu to organizāciju sarakstu, kuras ir pilnvarotas izsniegt Pre-LEI/LEI numuru, var iepazīties Interneta vietnē https://www.leiroc.org/list/leiroc_gls/tid_162/index.htm vai https://www.leiroc.org/publications/gls/lou_20131003_2.pdf

Klientam nepieciešams patstāvīgi sazināties ar izvēlēto organizāciju, kura izsniedz Pre-LEI/LEI numuru, un paziņot tām nepieciešamo informāciju (piereģistrēties), kā arī veikt pasākumus Pre-LEI/LEI numura saņemšanai.

Pre-LEI/LEI numura piešķiršana ir maksas pakalpojums, numura saņemšanas process aizņem aptuveni 1 nedēļu. Klients patstāvīgi sedz izdevumus, kas saistīti ar Pre-LEI/LEI numura piešķiršanu.

Risku mazināšanas pasākumi:

  • savlaicīga darījumu apstiprināšana,
  • portfeļu salīdzināšanu (portfolio reconciliation),
  • strīdu risināšanas kārtību un citas saistības.

EMIR prasības uzliek saistību noslēgt starp darījuma pusēm vienošanos par periodisku nepabeigto (outstanding) darījumu salīdzināšanu ar otru pusi (reconciliation).

Darījumu tīrvērtes īstenošana caur centrālo darījumu partneri (CCP):

Pienākums veikt tīrvērti ir spēkā attiecībā uz standartizētiem ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem. To atvasināto instrumentu saraksts, attiecībā uz kuriem nepieciešams veikt tīrvērti, ir publicēts Internetā ESMA (European Securities and Markets Authority) mājas lapā www.esma.europa.eu

Tīrvērtes pienākums ir spēkā attiecībā uz finanšu sektora darījumu partneriem, kā arī attiecībā uz darījumu partneriem ārpus finanšu sektora, kuri pārsniedz tā saukto tīrvērtes slieksni. Tīrvērtes slieksnis ir noteikts tādā veidā, lai to varētu pārsniegt tikai uzņēmumi, kuriem ir ļoti lielas spekulatīvās pozīcijas atvasinātajos darījumos (piemēram, spekulatīva pozīcija procentu vai valūtas atvasinātajos instrumentos par summu virs 3 miljardiem eiro). Tīrvērtes slieksnis ir jāaprēķina nevis juridiskām personām, bet grupai.

Darījumu partneru klasifikācija:

Dažādu EMIR prasību piemērošana ir atkarīga no darījumu partneru klasifikācijas, proti, no tā, vai attiecīgais darījumu partneris ir finanšu vai nefinanšu darījumu partneris , un – nefinanšu darījumu partneru gadījumā – arī no tā, kādus darījumus šis darījumu partneris ir noslēdzis, ar kādu nolūku tas darīts un cik liels ir noslēgto darījumu apmērs. EMIR prasību  paredzētā darījumu partneru klasifikācija atšķiras no klientu klasifikācijas atbilstoši Finanšu instrumentu tirgu direktīvas (Markets in Financial Instruments Directive, MiFID) nosacījumiem. Saskaņā ar EMIR prasībām finanšu darījumu partneri ir, piemēram, bankas, ieguldījumu sabiedrības, apdrošināšanas uzņēmumi, fondu pārvaldības uzņēmumi, darba devēju pensiju nodrošinātāji un centrālie darījumu partneri. Visi pārējie uzņēmumi ir nefinanšu darījumu partneri.

Papildu informācija par EMIR:

Detalizētāka informācija ir pieejama ESMA mājas lapā

Likums par ārvalstu kontu nodokļu pienākumu izpildi (FATCA)

Likums par ārvalstu kontu nodokļu pienākumu izpildi (FATCA) ir ASV likums, kas bija pieņemts 2010. gada 18. martā un stāsies spēkā 2014. gada 1. jūlijā. Pēc būtības FATCA ir regulējošā prasība, kas uzliek ārvalstu finanšu iestādēm pienākumu informēt par ASV turētāju kontiem. Visas AS “PrivatBank” struktūrvienības apzinās FATCA svarīgumu un ievēro FATCA prasības.

AS “PrivatBank” jau ir reģistrējusies ASV nodokļu institūcijas mājas lapā ar statusu “Reģistrēta par atbilstošu uzskatīta finanšu iestāde (tai skaitā, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumu saskaņā ar modeli Model 1 IGA)” un ir saņēmusi starptautisku identifikācijas numuru (GIIN) “Q951B6.99999.SL.428”.

Ja jums rodas jautājumi, sazinieties ar atbildīgo personu FATCA jautājumos. E-pasts: fatca@privatbank.lv

FATCA likums ir Amerikas Savienoto Valstu Likums par ārvalstu kontu nodokļu pienākumu izpildi, kura galvenais mērķis ir cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kuru veic vai var veikt FATCA likuma subjekti un kura pasākumi un prasības Latvijas Republikas teritorijā ir ieviesti sākot ar 2014.gada 1.jūliju pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par starptautisko nodokļu pienākumu izpildes uzlabošanu un likuma par ārvalstu kontu nodokļu pienākuma izpildi (FATCA) ieviešanu“ un Ministru kabineta 2015.gada 24.marta noteikumiem Nr.134 “Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedz informāciju likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par starptautisko nodokļu pienākumu izpildes uzlabošanu un likuma par ārvalstu kontu nodokļu pienākuma izpildi (FATCA) ieviešanu” noteikto prasību izpildes nodrošināšanai“.

Atbilstoši FATCA likuma prasībām AS PrivatBank (turpmāk – Banka) katru gadu ir jānodrošina informācijas apkopošana un izpēte par tiem klientiem, kuri atbilst FATCA likuma subjekta statusam, kā arī jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam informācija par finanšu kontiem, kuri tieši vai netieši pieder ASV nodokļu rezidentiem.

Ievērojot iepriekšminēto normatīvo aktu prasības, Banka nodrošina informācijas apkopošanu, izpēti un nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam par tiem klientiem, kuri atbilst FATCA likuma subjekta statusam. Lai nodrošinātu izpētes veikšanai nepieciešamās informācijas pieejamību Banka pieprasa klientiem aizpildīt FATCA anketu un  sniegt dokumentāros pierādījumus (piem.,  ASV Iekšējā ieņēmumu dienesta nodokļu formas) un papildu informāciju saistībā ar klienta un patiesā(o) labuma guvēja(u) nodokļu rezidenci.

Banka izvērtē fiziskās personas, kurai  ir atvērts finanšu konts Bankā, atbilstību tiešajiem vai netiešajiem FATCA likuma subjekta kritērijiem, lai noteiktu vai Klients ir FATCA likuma subjekts:

  • konta turētājs ir ASV pavalstnieks (t.sk., dubultās vai vairāku pilsonību gadījumā) vai rezidents (persona ar darba atļauju vai “Zaļās kartes” īpašnieks);
  • ASV nepārprotami ir konta turētāja dzimšanas vieta;
  • konta turētāja pašreizējā pasta vai dzīvesvietas adrese ir ASV (t.sk., pasta abonenta kastītes numurs ASV), pašreizējais tālruņa numurs ir ASV, konta turētājs ir izdevis pastāvīgu rīkojumu pārvest naudas līdzekļus uz kontu ASV, ir izdevis derīgu pilnvaru vai piešķīris paraksta tiesības personai ar adresi ASV, konta turētājs ir saistīts ar adresi ASV vai konta turētājam adresēti pasta ziņojumi tiek sūtīti uz adresi ASV,  kura ir vienīgā Bankai zināmā konta turētāja adrese.

Banka izvērtē juridiskās personas, kurai ir atvērts finanšu konts Bankā, atbilstību tiešajiem vai netiešajiem FATCA likuma subjekta kritērijiem, lai noteiktu vai Klients ir FATCA likuma subjekts:

  • konta turētājs ir ASV nodokļu rezidents;
  • konta turētāja akcionāru/dibinātāju (ar vismaz 25% daļu) vidū ir ASV reģistrēts uzņēmums;
  • konta turētājam ir filiāle, pārstāvniecība, birojs utt. ASV;
  • juridiskā persona ir pasīvs nefinanšu veidojums ar vienu vai vairākiem patiesajiem labuma guvējiem, kuri ir FATCA likuma subjekti;
  • konta turētāja pašreizējais tālruņa numurs ir ASV, konta turētājs ir izdevis pastāvīgu rīkojumu pārvest naudas līdzekļus uz kontu ASV, derīgu pilnvaru vai piešķīris paraksta tiesības personai ar adresi ASV, konta turētājs ir saistīts ar adresi ASV vai konta turētājam adresēti pasta ziņojumi tiek sūtīti uz adresi ASV,  kura ir vienīgā Bankai zināmā konta turētāja adrese.

Banka ir reģistrēta ASV nodokļu institūcijas mājas lapā ar statusu “Reģistrēta par atbilstošu uzskatīta finanšu iestāde (t.sk., Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumu saskaņā ar modeli Model 1 IGA)” un tai ir piešķirts  starptautiskais identifikācijas numurs (GIIN) “Q951B6.99999.SL.428”.

OECD CRS

OECD CRS ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izstrādāts finanšu informācijas automātiskās apmaiņas standarts nodokļu jomā, kura mērķis ir veicināt cīņu ar pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā un novērst izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Latvijas Republikas teritorijā attiecīgas prasības ir ieviestas sākot ar 2015.gada 31.decembri pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu Par nodokļiem un nodevām un Ministru kabineta 2016.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.20 Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem.

OECD CRS paredz nodokļu administrācijām visā pasaulē saņemt informāciju no finanšu iestādēm un automātiski reizi gadā apmainīties ar šo informāciju par attiecīgo valstu nodokļu maksātājiem. OECD CRS ir pievienojušās jau vairāk nekā 100 valstis – t.sk., Eiropas Savienības dalībvalstis,  Argentīna, Barbadosa,  Bermudu salas, Gibraltārs, Dominikas Sadraudzība, Indija, Islande, Kaimanu salas, Kolumbija, Krievija, Meksika, Koreja, Seišelu Republika, Dienvidāfrikas Republika un citas.

Ievērojot iepriekšminēto normatīvo aktu prasības, Banka nodrošina informācijas apkopošanu, izpēti un nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam par tiem klientiem, kuri atbilst OECD CRS subjekta statusam. Lai nodrošinātu izpētes veikšanai nepieciešamās informācijas pieejamību Banka pieprasa klientiem aizpildīt atbilstošās sadaļas Klienta anketā (pašapliecinājums par nodokļu rezidenci) un sniegt dokumentāros pierādījumus un papildu informāciju saistībā ar klienta un patiesā(o) labuma guvēja(u) nodokļu rezidenci.

Banka izvērtē fiziskās personas, kurai  ir atvērts finanšu konts Bankā, atbilstību tiešajiem vai netiešajiem CRS standarta subjekta kritērijiem, lai noteiktu vai Klients ir CRS standarta subjekts:

  • konta turētājs ir nodokļu rezidents iesaistītajā valstī;
  • konta turētāja pašreizējā dzīvesvietas adrese vai korespondences adrese atrodas (ko apstiprina dokumentārie pierādījumi) iesaistītajā valstī, konta turētājam ir tālruņa numurs iesaistītajā valstī, bet nav neviena tālruņa numura Latvijā, konta turētājam pastāv spēkā esošs rīkojums par līdzekļu regulāru pārvedumu uz iesaistīto valsti (izņemot pārvedumus no noguldījumu konta), konta turētājs ir piešķīris spēkā esošas pilnvaras vai paraksta tiesības personai, kuras adrese ir iesaistītajā valstī, konta turētāja vienīgā zināmā adrese ir iesaistītajā valstī esošā korespondences nodošanas adrese izņemšanai pēc pieprasījuma.

Banka izvērtē juridiskās personas, kurai ir atvērts finanšu konts Bankā, atbilstību tiešajiem vai netiešajiem CRS standarta subjekta kritērijiem, lai noteiktu vai Klients ir CRS standarta subjekts:

  • konta turētājs ir nodokļu rezidents iesaistītajā valstī;
  • konta turētājs ir dibināts vai reģistrēts iesaistītajā valstī;
  • konta turētāja juridiskā, galvenā biroja faktiskā vai korespondences saņemšanas adrese iesaistītajā valstī;
  • juridiskā persona ir pasīvs nefinanšu veidojums ar vienu vai vairākiem patiesā labuma guvējiem, kas ir personas, par kurām ir jāsniedz ziņojums CRS standarta ietvaros.

Klientu ievērībai

Banka aicina klientus rūpīgi izpētīt informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar viņu nodokļu rezidenci un to patiesā labuma guvēju rezidenci un nekavējoties informēt Banku par izmaiņām iepriekš iesniegtajā informācijā, kas var ietekmēt klienta vai tā patiesā labuma guvēju atbilstību FATCA likuma vai OECD CRS subjekta statusam. Jāņem vērā, ka katrā valstī ir izstrādāti specifiski noteikumi attiecībā uz nodokļu rezidences noteikšanu. Papildu informācija par OECD CRS dalībvalstu noteikumiem attiecībā uz nodokļu rezidences noteikšanu ir pieejama šeit. Papildu informācija par nodokļu maksātāja numura noteikšanu ir pieejama šeit.

OECD CRS un FATCA likuma prasību izpildei Banka var sazināties ar klientiem un to patiesajiem labuma guvējiem, lai pieprasītu informāciju vai dokumentus, kas apliecinātu to nodokļu rezidenci. Banka aicina klientus pēc bankas pieprasījuma nekavējoties sniegt visu pieprasīto informāciju vai dokumentus, kas apstiprina klienta vai tā patiesā labuma guvēja nodokļu rezidenci.

Noderīgas saites

  1. Amerikas Savienoto Valstu Likums par ārvalstu kontu nodokļu pienākumu izpildi (angliski)
  2. Likums “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par starptautisko nodokļu pienākumu izpildes uzlabošanu un likuma par ārvalstu kontu nodokļu pienākumu  izpildi (FATCA) ieviešanu”
  3. Ministru kabineta noteikumi Nr.134 “Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedz informāciju likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par starptautisko nodokļu pienākumu izpildes uzlabošanu un likuma par ārvalstu kontu nodokļu pienākumu izpildi (FATCA) ieviešanu” noteikto prasību izpildes nodrošināšanai”
  4. OECD CRS (angliski)
  5. Likums “Par nodokļiem un nodevām”
  6. Ministru kabineta noteikumi Nr. 20 “Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem”
  7. Papildu informācija par OECD CRS dalībvalstu noteikumiem attiecībā uz nodokļu rezidences noteikšanu (angliski)
  8. Papildu informācija par nodokļu maksātāja numura noteikšanu ir pieejama (angliski)

Sākot ar 2018. gada 3. janvāri ieguldījuma pakalpojuma sniedzēju pienākums ir ievērot Finanšu instrumentu tirgus direktīvas 2014/65/EU (MiFID II) noteiktās prasības, kas ietekmēs ikvienu ieguldītāju, kurš veic darījumus ar finanšu instrumentiem.

Ko nozīmē MiFID II?

Kopš 2007. gada Latvijā ir spēkā Finanšu instrumentu tirgus direktīva (MIFID), kas regulē finanšu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu. MiFID II prasības uzskatāmas par nākamo soli, lai nodrošinātu ieguldītājiem papildu aizsardzību un veicinātu finanšu tirgus caurspīdīgumu darījumos ar finanšu instrumentiem.

Papildus ieguldījumu pakalpojuma sniedzējiem ir jāievēro arī ar MIFIDII direktīvu saistītā MiFIR regula.

No MiFIDII direktīvas izrietošās prasības 2018. gadā tiks iestrādātas arī LR normatīvajos aktos, t.sk. – Finanšu instrumentu tirgus likumā, savukārt no MIFIR izrietošās prasības ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam ir jāievēro tiešā veidā.

Ieguldītājam MIFID II prasības nodrošinās:

  • papildu aizsardzību, saņemot no finanšu instrumentu emitenta un pakalpojuma sniedzēja plašāku un detalizētāku informāciju par finanšu instrumentiem un ieguldījumu pakalpojumiem,
  • lielāku finanšu tirgus caurspīdīgumu.

Līdz ar MiFID II ieviešanu, klientiem būs iespēja saņemt plašāku informāciju par finanšu instrumentiem, ar tiem saistītajiem riskiem, potenciālajām izmaksām utml. Būs iespēja saņemt plašāku informāciju arī par finanšu darījumiem.

MiFID II attiecas:

  • uz tādiem finanšu instrumentiem, kā fondi, akcijas, strukturētie depozīti, obligācijas, valūtas mijmaiņas darījumi, procentu mijmaiņas darījumi utt.,
  • kā arī uz tādiem ieguldījumu pakalpojumiem kā, rīkojumu pieņemšana un izpilde, ieguldījumu konsultācijas un portfeļu pārvaldība.

Informējam, ka AS “PrivatBank” (turpmāk – Banka) neizpilda maksājumus, kuros ir iesaistītas personas, kas ir iekļautas starptautiskajos vai nacionālajos sankciju sarakstos vai pieder šādos sankciju sarakstos iekļautām personām vai atrodas šādu personu kontrolē, kā arī nodrošina, lai netiktu pārkāpti citi noteiktie sankciju ierobežojumi un aizliegumi (piemēram, noteikta veida preču importa un eksporta aizliegumi).

Nolūkā nodrošināt sankciju normatīvo aktu prasību izpildi Banka veic maksājumu papildu pārbaudes, tādēļ maksājumu izpilde var tikt aizkavēta, un Banka klientiem var pieprasīt papildu informāciju un dokumentus par ienākošajiem un izejošajiem maksājumiem, sadarbības partneriem. Konstatējot iespējamu maksājuma saistību ar sankciju normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem vai aizliegumiem, attiecīgais maksājums tiks apturēts uz pārbaudes veikšanas laiku, kā arī klientiem var tikt pieprasīta papildu informācija un dokumenti.

AS “PrivatBank” aicina klientus iegūt informāciju par saviem sadarbības partneriem un partneru darbības jomām pirms darījuma attiecību uzsākšanas (īpašu uzmanību pievēršot darījumiem, kuros ir iesaistītas personas no Krievijas Federācijas vai darījums ir saistīts ar preču eksportu vai importu uz/no Krievijas Federācijas).

SVARĪGI! Eiropas Savienības noteiktās sankcijas ir spēkā visā Eiropas Savienības teritorijā un ir saistošas jebkurai Eiropas Savienības personai (gan fiziskai, gan juridiskai).

  Noderīgas saites

  1. Eiropas Savienības normatīvie akti
    sankciju jomā
  2. Amerikas Savienoto Valstu noteiktie
    sankciju ierobežojumi un aizliegumi
  3. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
    informācija par starptautiskajām finanšu
    sankcijām

Informācija par starptautiskiem sankciju ierobežojumiem ir pieejama šeit: OFAC EU UN

Politikas

Klientu ierosinājumi un sūdzības

Cienījamie klienti un sadarbības partneri!

Savstarpējā sadarbība palīdzēs panākt, lai Bankas pakalpojumi un produkti kļūtu vēl kvalitatīvāki un ērtāki Klientiem. Jūs vienmēr varat uzdot jautājumus Bankas speciālistiem, izteikt savas vēlmes un priekšlikumus, nosūtīt Bankai savus ierosinājumus, kā arī sūdzības vai pretenzijas.

PrivatBank klientiem ir noteikta šāda iesniegumu / sūdzību izskatīšanas kārtība:

Jebkurš strīds, kas rodas starp Klientu un Banku, risināms pārrunu ceļā, strīda pusēm cenšoties panākt vienošanos.

Ja strīdu starp Klientu un Banku nav iespējams atrisināt pārrunu ceļā, Klients var iesniegt Bankai iesniegumus/sūdzības šādā kārtībā:

    • mutiskā vai rakstiskā formā, personīgi apmeklējot Banku,
      • pa tālruni sūdzībām un ierosinājumiem:
        • +371 6728 1995 (visu diennakti) vai bezmaksas informācijas tālruni 80001515 darba dienās no 8:00 līdz 20:00, brīvdienās un svētku dienās – no 9:00 līdz 17:00 / Klienti Vācijas Federatīvās Republikas rezidenti – pa tālruni 080050444458 darba dienās no 9:00 līdz 18:00;
    • tiešsaistes ziņojumu apmaiņas režīmā (online čats Bankas interneta vietnes sākumlapā):
      • darba dienās no 8:00 līdz 20:00, brīvdienās un svētku dienās no 9:00 līdz 17:00;

+

  • pa faksu:
    • +371 6728 2981;
  • pa elektronisko pastu: welcome@privatbank.lv, kundenservice@privatbank.lv, customer_support@privatbank.lv, info@privatbank.lv;
  • tiešsaistē Bankas mājaslapā, aizpildot Atgriezeniskās saites veidlapu;
  • nosūtot ziņojumu Bankai, izmantojot Bankas attālinātos kontu pārvaldīšanas pakalpojumus;
  • pa pastu, nosūtot vēstuli uz adresi:
    • Muitas iela 1, Rīga, LV-1134, Latvija;
  • nosūtot īsziņu uz Bankas oficiālā mobilā tālruņa numuru: +371 28665509.

Ņemot vērā, ka Banka nodarbojas ar apdrošināšanas starpniecību un uz sadarbības līguma pamata sniedz starpnieka pakalpojumus apdrošināšanas sabiedrībām, šī klientu iesniegumu/sūdzību izskatīšanas kārtība piemērojama arī sūdzībām/iesniegumiem, ko persona iesniedz par Bankas sniegto apdrošināšanas starpniecības pakalpojumu. Saņemot sūdzību par sniegtajiem apdrošināšanas starpniecības pakalpojumiem, Banka 5 (piecu) darba dienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas pārsūta to attiecīgajai apdrošināšanas sabiedrībai, vienlaicīgi informējot par to sūdzības iesniedzēju.

Rakstiskā iesniegumā / sūdzībā lūdzam norādīt šādu informāciju:

  • klientiem – fiziskām personām – vārdu, uzvārdu vai pilnvarotās personas vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju;
  • klientiem – juridiskām personām – uzņēmuma nosaukumu un pārstāvja/pilnvarotās personas vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju;
  • konta numuru (ja Jūs esat Bankas klients);
  • iesnieguma/sūdzības būtību, ar to saistītos apstākļus, datumus un prasības;
  • kompensācijas izmaksas veidu (gadījumā, ja Jums ir materiālas pretenzijas pret Banku);
  • veidu, kādā Jūs vēlaties saņemt atbildi uz iesniegumu/ sūdzību (internetbankā Privat24, pa pastu (jānorāda pasta adrese), pa e-pastu (jānorāda e-pasta adrese), pa faksu (jānorāda faksa numurs);
  • iesnieguma/sūdzības iesniegšanas datumu.

Iesniegumam/sūdzībai jābūt parakstītai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

Iesniegumam/sūdzībai pievieno darījumu apliecinošu dokumentu kopijas, kā arī citus iesniegumu/sūdzību pamatojošos dokumentus (ja iespējams).

Visus Jūsu ierosinājumus/sūdzības Banka izskatīs pēc iespējas ātrāk un sniegs atbildi:

  • Klientam, kas ir patērētājs – 15 (piecpadsmit) darba dienu laikā; Klientam, kas nav patērētājs – 30 (trīsdesmit) kalendāro dienu laikā.

Ja Bankai ir nepieciešams ilgāks laiks Jūsu iesniegumā/sūdzībā norādīto faktu un apstākļu noskaidrošanai un izpētei, kā rezultātā nav iespējams ievērot iepriekšnoteiktos termiņus, Banka pagarina iesnieguma/sūdzības izskatīšanas termiņu, nosūtot Jums rakstisku paziņojumu par to uz iesniegumā/sūdzībā norādīto adresi (internetbanka, pasta adrese, e-pasta adrese, faksa numurs).

Kārtību, kādā tiek izskatīti klientu iesniegumi/sūdzības, reglamentē AS “PrivatBank” Vispārējie darījumu noteikumi, kas ir pieejami Bankas mājaslapā Vispārējo darījumu noteikumu termini, jēdzieni un galvenie nosacījumi.

Citas iesniegumu/ sūdzību izskatīšanas iespējas:

Ja Bankas atbilde uz Jūsu iesniegumu/sūdzību Jūs neapmierina un Jūs uzskatāt, ka iesniegums/ sūdzība nav atrisināta, Jums ir citas iesniegumu/ sūdzību izskatīšanas iespējas:

Jums ir tiesības iesniegt sūdzību Bankas uzraudzības iestādei – Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Detalizēta informācija par sūdzību iesniegšanas kārtību ir pieejama Komisijas mājaslapā https://www.fktk.lv/lv/.

Jums ir tiesības iesniegt sūdzību Latvijas Komercbanku asociācijas ombudam. Detalizēta informācija par Latvijas Komercbanku asociācijas ombudu, kā arī sūdzību izskatīšanas kārtību ir pieejama LKA mājaslapā: https://www.lka.org.lv/lv/ombuds/ (reglaments https://www.lka.org.lv/lv/ombuds/reglaments.html un nolikums https://www.lka.org.lv/lv/ombuds/nolikums.html).

Ja saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu Jūs esat uzskatāms par patērētāju, Jums ir tiesības iesniegt sūdzību:

  • Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, lai saņemtu palīdzību strīda risināšanā, t. sk. par gadījumiem, kas saistīti ar investīciju pakalpojumu sniegšanu. Detalizēta informācija par Patērētāju tiesību aizsardzības centru un sūdzību iesniegšanas kārtību ir pieejama centra mājaslapā: https://www.ptac.gov.lv;
  • patērētāju ārpustiesas strīdu risinātājam, ja attiecīgajā jomā tāds ir izveidots. Detalizēta informācija par ārpustiesas strīdu risinātāju sarakstu un sūdzību iesniegšanas kārtību ir pieejama mājaslapā https://www.ptac.gov.lv;
  • Patērētāju strīdu risināšanas komisijā, ja Patērētāju tiesību aizsardzības centrā patērētājam sniegtā palīdzība strīda risināšanā nav nodrošinājusi rezultātu un attiecīgajā jomā ir iespējams sasaukt Patērētāju strīdu risināšanas komisiju strīda izskatīšanai;
  • tiesā.

Tāpat saistībā ar iesniegumu / sūdzību Jums ir tiesības celt prasību Latvijas Republikas tiesā vai tiesā vai šķīrējtiesā, kas norādīta ar Banku noslēgtajā darījumu dokumentā (ar to saistītā dokumentā), par kuru ir izcēlies strīds.

Papildus norādām, ka saistībā ar iesniegumu/sūdzību Jums ir tiesības celt prasību tiesā vai šķīrējtiesā neatkarīgi no tā, vai Jūs iepriekš esat iesniedzis iesniegumu / sūdzību Latvijas Komercbanku asociācijas ombudam, Patērētāju tiesību aizsardzības centram vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.